“Aptieka. Bija neliela rinda. Pirmie rindā bija precēts pāris vidējā vecumā. Sieva jau bija daudz ko nopirkusi, griezās, lai pajautātu vīram:
– Mīļais, es taču neko neaizmirsu nopirkt, vai ne?
– Tu nenopirki tamponus…aptiekā visi sāka ķiķināt…redzi, cik viņš ir jauks pret tevi, atceras par tamponiem…bet vīrs turpina:
– Tikai nepērc pārāk dārgus… Šajā brīdi visi sāka skaļi smieties un izteikt komentārus: – Viņš ir ne tikai mīļš, ka tā rūpējas par sievu, bet arī māk ekonomēt…
Vīrs nosarka un apmulsa un čukstēja sievai:
Pagaidīšu ārā… Vīrietim izejot no aptiekas, sieviete paņēma somu, pagriezās pret smejošo pūli un teica:
Mans vīrs ir armijas virsnieks un no rīta dodas komandējumā uz karsto punktu. Viņi izmanto tamponus, lai nosegtu ložu brūces, lai viņi nenomirtu pirmajās minūtēs. Ir apkaunojoši apzināties, cik mūsdienās cilvēki ir sarkastiski un stulbi.
LASI VĒL: Visi domāja, ka puisis gatavojas dziedāt, taču pēc dažām sekundēm zālē sēdošie nespēja valdīt asaras
Viņi bieži iesaistās citu cilvēku problēmās, domājot, ka ir visgudrākie un pieredzējušākie visā pasaulē, lai gan īsti nezina, kādi ir tā cilvēka motīvi, kuru viņi cenšas pārmest un mācīt.
Padomājiet, pirms lieniet svešā dzīvē, apsmejat kādu vai arī taisaties dot savus nevajadzīgos padomus…”
[…] Padomājiet, pirms lieniet iekšā svešā dzīvē. Ar ļoti pamācošu stāstu dalījusies kāda si… […]